svētdiena, 2011. gada 27. marts

valis. :D

Sveiki, biedri! :)

Iedomājieties ko es tikko izlasīju? -vēl 9 piektdienas līdz vasarai! ;o Bet īstenībā, mums šogad tas pavasaris ir atpalicis diezgan konkrēti, jo pirms gada mums ar Zandu bija tapis fotosešens un sniega jau vairs sen nebija. Say what? Tulīt būs jau 1. aprīlis, bet es pa logu vēl redzu kkādu baltu žļurbu. pē.

Vakar oficiāli un stipri jaudīgi tika atklāta riteņbraukšanas sezona. Tas bija vairāk nekā es vispār spēju jaudāt. Es stipri nozvērējos nenīdēt, bet es to vienkārši nespēju izdarīt. :D Tas bija g.r.ū.t.i. Mīties pretvējā nav jauki. Un jā, braucām pa tādiem ceļiem, ka atmiņas ar uzviju vnk. Doh. Arvienvārdsakot, nebija nekādi bezceļi, bet, kad izbraucām uz šoseju bijām kkur ļoti tālu. Gdies. Bet kādā tolkā tas viss bija darāms, kas to lai zin, jo vakarā vienalga aizbrauc uz Hesi. :D:D lōģika? pilnīgi nekāda.

Pēdējā laikā ir tāds optimisma trūkums. Laimes deficīts, teiksim tā.
un konkrēts mindfuck. :D aha.

Principā, vajadzētu uzrakstīt beidzot kādu labu un tēlainu ierakstu, bet nu laikam ne šodien.

Rīt skola un ir jau 20.31, nu kātad :D bāi. :))

otrdiena, 2011. gada 22. marts

hello.

Pirmāmkārtām es rakstu uz portatīvo. Pustumsā. tas ir kinda nepierasti.

Jā, kamēr es te esmu nopietnā, daži labi skrūvējas un izklaidējas. bāc. Es arī gribu ;\\

Un vispār šīs brīvdienas nebūs labas, vai pat ''brīvdienas'' , ja tā labāk tīkas teikt.
es jūtos vienkārši morāli iztukšota. nu konkrēti. itkā man nebūtu grūti. itkā man būtu vienalga. yeah, right. es jau vēl esmu sīka,lai vsp kko sajēgtu. of course. Te nekas nav riktīgi. un vispār, viss iet dēlī. jau sen iet, bet man besī, ka es neko nevaru darīt. man vienkārši ir jāsēž un jāskatās. jājūtās nekā un jātaisa laimīga sejas izteiksme.

Rīt pie ārsta. burvīgi. Vrb arī ārste mani nogānīs tieši tāpat kā es jau šodien to visu dzirdēju. nu bāc. Kāpēc es nekad nevaru būt gana laba? Kāpēc vnk nevar radīt ilūziju, ka viss ir super? Un es vēl teicu, ka nedramatizēšu. tas ir neizbēgami, jo tur pat nav jādramatizē. tas viss ir gēnos.

Es gribu kaut kur prom. es gribu atpūsties. es gribu justies labi un piepildīti. Pagaidām nesanāk.

Tāds negatīvs ieraksts, bet nu.. ajh.

otrdiena, 2011. gada 15. marts

tik sirsnīgus un tanī pat laikā nepamatotus smieklus, no manis dzirdēti nebija sen :D
*Ak jel, šī diena bija TIk laba*

''Katrā gaviezniekā mīt maza govs''. [(c) Renāte, 04,10,2010,] :D :D Izrādās, ka darba burtnīcas spēj glabāt ļoti netīrus noslēpumus. ;DD

tad nu es eju turpināt baudīt savu izcili burvelīgi garīgo stāvokli un bliežu laukā. Rīt spēles un nav jāiet uz skolu. khe :))

svētdiena, 2011. gada 13. marts

it will never be enough


Šīs dienas nebeidz būt burvelīgas. Kur nu vēl šī. Šodien tik tiešām BEIDZOt es sajutu to sasodīto pavasaru sajūtu, kuru tik ilgi gaidīju, un kuru redzēju bildēs over and over again. Šodien vienkārši visu laiku ārdos pa lauku. Vēl nedaudz lielāku sausumu un tad jau varēs skriet un ēst vairāk uz tā rēķina. Jā, pēdējā laikā čuķ nolieku robežas savai rīšanai. nu jau nedēļa būs riņķī, bet izskatās, ka man tas par labu nenāk. vienīgais, ko es izdaru- pabojāju kuņģi, iztukšoju savu enerģiju, jo par spīti visam, pēdējās dienās man vienkārši gribas gulēt, un tagad es vairs nespēju neko ieēst,ja arī baigi gribās. Tgd būšu izēdusi jogurtu. :D eh, nogrēkojos. Bet nu, man vajadzēja. :D Labi, beidzu runāt par ēšanu.

arvienvārdsakot, pavasaris drīz būs pavisam atnācis un, kā jau es domāju, arī mana vēlme kaut ko darīt pieaugs. jā, tieši tā.

Vēl nedēļa līdz brīvlaikam. Kaut kas ir jāuzbliež. bet tikai pēc tam, kad es aizbraukšu pie ārsta. :D bāc. Ja mani vispār palaidīs mājās.. njā.

Līdz ar vakardienas vakaru es apņēmos, ka nedramatizēšu savu dzīvi.

Un man nav ne mazākās vēlmes ar kādu dzīvot naidā. Ne jau tagad.

Ar siltiem un saulainiem sveicieniem es šo ierakstu beigšu.
Bučas zaķīši! :] xoxo

trešdiena, 2011. gada 2. marts

Oj, iedomājieties, mēs jau esam 2011. gada 3. mēnesī! :] vai nav jauki? īstenībā tas laiks pamatīgi ātriem soļiem skrien.. Atcerējos, ka tieši pirms gada mēs bijām devītie. Mēs kārtojām izmēģinājuma eksāmenus, ālējāmies un gaidījām pēdējo zvanu. un Amanda atsita pieri pret sporta zāles balkonu. Kas par jaukumu. :D:D Un ir pagājis GADS, mīlīši. Man īstenībā pietrūkst tās sajūtas, ka priekšā gaida kkas liels, svinīgs. Bet eksāmenus es gan vēlreiz negribētu nonononooo. :D

Arvienvārdsakot, es gribēju veltīt februāra pēdējai dienai ierakstu, taču par spīti tam, ka šī ir projektu nedēļa, kurā ''itkā'' nekas daudz nav jādara, tas ir galīgs fufelis. Es skolā esmu no 8.30-17.00. Jā. neesmu jau nekāda skolas fane, bet nu tā redz sanāk. šodien pielikšu punktu ZPD teorijai un vismaz 1dien es atstutēšu savu pakaļu dīvānā un nedarīšu N.E.K.O.

Fabrikants ir viena ellīga štelle. Pats labākais, ka īsti spēles jēgu, kā jau Ieva rakstīja., uzzinājām kādas 15 min vispār pirms tā sākuma. Mūs sadalīja pēc nejaušības principa, katrā grupā pa 5. Es tiku pie direktora amata. Es jau domāju, haha, reāli, BEt man bija arī kkāda finansista loma. šoferītis, kas mums bija Luīze, man atskaitījās cik daudz naudiņas viņa iztērē par katru produktu un tā tālāk. Gada beigās es taisu peļņas zaudējuma veidlapu, kurā tad nu visu iekļaujam. 1. gadā bijām ar gandrīz 23 štukiem mīnusā, bet 2. gadā jau gandrīz ar 15 štukiem plusā. 3. gada beigās es jau arī beidzot varēju samaksāt saviem darbiniekiem algas. :D vai nav jauki? Luīzei, protams, kā šoferu dāmai bija vnk talants piemiegt ar actiņu un dabūt atlaidīti. ''Tu tikai nevienam nesaki!'' ;D
Īstenībā nenožēloju, ka aizgāju un piedalījos. Bija jau interesanti. Kaut kas jauns darīts un piedzīvots. Bet nu enerģija arī nepaknapo aizgāja.
un es varētu ražot ziepes. Lūk, kko mums tomēr Cetrovska ir iemācījusi.

Tad nu tagad es došos izfēnot matus un sataisīties, lai vēlāk varu braši doties un aizstāvēt ZPD. Bet vispirms man jāizdzer fervex. oo.