tag:blogger.com,1999:blog-1978124105089367802024-02-07T18:53:12.719-08:00Uzticies sevAmandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.comBlogger136125tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-52409657071928673272012-12-09T04:06:00.002-08:002012-12-09T04:20:09.014-08:00Vienīgais 2012 mūžā<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="http://media.smashingmagazine.com/images/winter-wonderland/umb.jpg" imageanchor="1" style="clear:right; float:right; margin-left:1em; margin-bottom:1em"><img border="0" height="480" width="480" src="http://media.smashingmagazine.com/images/winter-wonderland/umb.jpg" /></a></div><br />
<b> Sveiki!<i></i></b><br />
<br />
Es šeit neesmu rakstījusi gandrīz veselu gadu.. Notikumiem bagātu, varētu teikt, pat pārpilnu, gadu. Bet tomēr savu solījumu būšu turējusi, šeit esmu atgriezusies un mēs esam satikušies šajā 2012. gadā. <br />
<br />
Kā jau tas mēdz notikt, vienmēr pirms gada beigām galvā sāk šaudīties rezumē par to, kas tad īsti ir paveikts un piedzīvots, ko mēs nožēlojam un par ko priecājamies šajā gadā. Jā, tā nu arī man ir atgadījies un es vēlos dalīties ar Jums. Es vēlos savas sajūtas uzrakstīt, kaut vai virtuāli, bet tomēr.. Viss jau tāpat tiks ieturēts viegli noslēpumainā gaisotnē, jo nevar jau gluži tā visu izlikt kā uz paplātes. <br />
<br />
Šis ir bijis raibs gads! Visraibākais kāds jebkad ir bijis. Dažreiz jau šķiet, ka nekas apkārt nemainās, ir vienas un tās pašas sajūtas, tās pašas ielas, koki, cilvēki un darbības. Nu nav jau gan tā. Tāpat kā mēs izaugam un maināmies, tā arī mainās viss ap mums- mēs atmetam lieko un pieņemam klāt ko jaunu. Brīžiem jau iezogas tā sajūta, ka <i><b>nu jau es esmu liela un gudra, es visu zinu vislabāk, neviens mani neapturēs</b></i>. Līdz kamēr es aplaužos. Šo visvareno skrējienu centās apturēt arī pati DZĪVE, mani pabaidot. Nostrādāja. Un jau atkal, esmu jaunā līmenī, turpinu savu ceļu, topu gudrāka. Izprotu.<br />
<br />
Vēl jau var runāt par tīri ikdienišķām lietām, kā piemēram, februārī pie mums bija ciemos mūsu draugi islandieši, kurus mēs uzņēmām kā spējām, bet nez kāpēc tas vairāk izvērtās kā <i>*<b>es labāk iepazīstu savus foršos, latviešu kaimiņus, ar kuriem es pirms tam īsti nebiju nemaz runājusi</b>*<b></b></i> projekts. Savādi gan! <br />
Arī darba pieredzīti vasarā ieguvu. Un iepazinu Līgutiņu. No pilnīgām svešiniecēm kļuvām par sirdsdraudzenēm un sava aroda fanātēm. <br />
Tāpat saņēmos un spēru savu pirmo soli lielajā dzīvē-iestājos autoskolā. Būt šoferim tomēr ir liela atbildība. Tieši tāpēc arī instruktors mums iemāca visu, ko gan viens nabaga cilvēks, kuram visu dienu, no 9 rītā līdz 8 vakarā, ir jābraukā līdzi un jāmāca jaunajiem ( un dažreiz pat neapķērīgajiem) autovadītājiem vadīt auto, lai neradītu briesmas sabiedrībai. Tieši tāds mums ir Mareks. Visjaukākais un foršākais instruktors, kādu jebkad varētu vēlēties. Viņš necenšas būt bargs, viņš nav soģis. Viņš ir vairāk kā draugs. Tu vari ar viņu parunāt un pajokot. 90 minūšu braucienā Tu vari netikai ieslīgt CSN tā, ka neredzi ne galu, ne malas, bet vienkārši, cilvēcīgi pajokot par jebko. Un būs tik dīvaini, kad tas viss beigsies. Mareks pazudīs, braukšana būs uz pašas atbildību. Bļāviens, tā pietrūks.<br />
<br />
Dzīve iet un iet, un iet uz priekšu. Esam divpadsmitajā klasē. Ir jābūt drošam par savu nākotni. Visapkārt ir tā piespiestā noskaņa, ka jebkurš var iederēties tikai vienā jomā. Lai gan skolotāji apgalvo, ka skola sagatavo pilnīgi visam, tā nav. Mēs neesam gatavi pilnīgi nekam! Un tas ir tik absurdi. Skola ir tā ierobežotā vide, kur tev uzliek zīmogu <i>"matemātiķis"</i>, <i>"mākslinieks"</i> vai vienkārši <i>"muļķis" </i>uz pieres. Un par tādu Tevi uzskata visi. Un kur tad paliek individualitāte? Kur paliek centība? Tā pazūd. Tā vienkārši nespēj uzplaukt iepretim stereotipiem un pieņēmumiem. Tas būtu tāpat kā iestādīt ozolu smiltīs un likt tam augt bez ūdens.<br />
<br />
Bet..Ko vēl es gribēju teikt? Ā, jā.. IR TIK LIELISKI JUSTIES MĪLĒTAI. Ir tik dīvaini apzināties, ka kāds manis dēļ ir gatavs darīt visu, tikai, lai es pasmaidītu. Tik dīvaini, ka Tev nes lielās <i>Milkas</i> šokolādes tikai tāpat vien. Labi, tā jau ir bērnišķīgā lutināšana. Mīlestība jau nav 24/7 nepārtrauktā domāšana par mīļoto cilvēku vai rožu pušķi katru dienu. Mīlestība nav skaistu vārdu un solījumu rinda, kas tiek izteikta, bet nekad netiek piepildīta. Mīlestība ir sajūta, kad tu jūties droši, stabili. Tieši tāpat kā mēs mīlam mūsu mammas un viņas mūs. Mēs taču nedomājam par mammām katru mīļu brīdi un netiecamies viņas satikt katru brīvo sekundi, bet mēs tāpat viņas mīlam, tā vienkārši, dabiski. Bieži cilvēki jauc mīlestību ar iekāri, tieši tāpat kā jauc uzskatus par patiesām jūtām. Patiesu laimi nevar nopirkt. Mīlestību netik. <br />
<br />
<b>Es jums novēlu visu to labāko. Sargiet sevi un citus, tad arī Dievs jūs sargās. :) Visu labu, mīļie! </b>Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-12779958209609717542011-12-25T12:33:00.000-08:002011-12-30T10:17:58.922-08:00Hei, Romeo, kur tava Džuljeta?Esmu noskaņojusies pēdējam ierakstam šajā gadā. <br />Un jau atkal rakstiņš top un fonā skan viena no manām favorītdiesmām [The Naked and Famous-Young Blood). Tā dziesma vienkārši spēj novest līdz laimes asarām, dīvainām skudriņām un dzīves īsam atspoguļojumam, vismaz man. <br /><br />šo gadu var aprakstīt tikai un vienīgi ar vārdu <span style="font-weight:bold;">trakums<span style="font-style:italic;"></span></span> . Ak jel.. Jau no gada pirmajām dienām šis viss smaržot smaržoja un alka pēc pārmaiņām. Un tās arī sasniedzu. Ne visas, protams, bet, ja atskatās.. tad JĀ, es esmu mainījusies par kādiem 180 grādiem, tiešām, gan tādos virzienos par kuriem es priecājos, gan tādos par kuriem gluži nelepojos. Esmu satikusi cilvēkus un tos pazaudējusi. Esmu gaidījusi un aizgājusi. Esmu smējusies un gaužām raudājusi. Tā emociju kombinācija ir nenotverama, bet tanī pat laikā sajūtama. Un varbūt es tajā pavadu pārāk daudz laika, tā taču ir pagātne, ko tur vairs meklēt? Bet patīkami atcerēties gan tos ziemas vakarus (lai gan nē, tomēr nepatīk gan), gan pavasara trakumu, gan vasaras saules pielietās dienas un arī rudens veldzi. Islande, jauni draugi, lieliskas emocijas. To ne par kādu naudu nenopirksi, tas gan. Es apsolu, ka vēlreiz tur atgriezīšos un iesaku arī Jums kādreiz, kad ceļš jūs ved uz kādu patālāku nostūri, aizbrauciet tur. nenožēlosiet :) Ir jauki sasniegt savu sapņu zemi. es nevīlos (:<br /><br />Tik daudziem es vēlētos teikt paldies par šā gada jaukajiem notikumiem, bet ko nu tur.. Tas būtu ļoti sentimentāli. pat pārāk. <br /><br />Ir daudzas lietas, kuras es nožēloju un vēlos kaut nebūtu darījusi. savas atkārtotās kļūdas, savas darbības, savus izteicienus un izlecienus, bet kā jebkurš es esmu pelnījusi jaunu sākumu. Jā, līdz ar jaunu gadu jau nesāksies viss no nulles, bet tomēr, iekšēji tas kaut kā palīdz aizmirst veco un atstāt to pagātnē. Esmu pelnījusi savas kļūdas vērst uz labu, esmu pelnījusi, lai man piedod, lai mani ciena un uztver nopietni. un tas viss būs. Tā ir mana apņemšanās. <br />Tiksimies 2012. <br /><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXiF8FHwkyY5RiUwjZ7_-WlLeD-4KLJHtg00dhePNHfHrb8sXl8V1bT8j3ilpa0ZkSjyCwgK2XLqL793ChvckQ8R7Zs3v7d-ZIjfo1Sb-JxBm-vMsU3uuqgAaXhIhaFEgW6edXkGHXP6M/s1600/BILDES-17.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 133px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXiF8FHwkyY5RiUwjZ7_-WlLeD-4KLJHtg00dhePNHfHrb8sXl8V1bT8j3ilpa0ZkSjyCwgK2XLqL793ChvckQ8R7Zs3v7d-ZIjfo1Sb-JxBm-vMsU3uuqgAaXhIhaFEgW6edXkGHXP6M/s200/BILDES-17.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5691986399125977538" /></a><br /><br />Laimīgu Jauno gadu, lasītāji!!! :)Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-70217111390461841912011-12-01T05:02:00.000-08:002011-12-01T08:58:31.249-08:00vispirms pieveic pats sevi.<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhf2wuBntv77Yo8XDuON8RnWRR8VERKlwUQessztcasoKttMZ51HDlQbvTY20VIgtRyxm1OGf1P0R5W0G_58qciRngt56PaDYUKc_bu05VqynK49ymFuqMLt9bVKG83av60SLNz3R0tfxc/s1600/Dream-until-your-dream-33.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 133px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhf2wuBntv77Yo8XDuON8RnWRR8VERKlwUQessztcasoKttMZ51HDlQbvTY20VIgtRyxm1OGf1P0R5W0G_58qciRngt56PaDYUKc_bu05VqynK49ymFuqMLt9bVKG83av60SLNz3R0tfxc/s200/Dream-until-your-dream-33.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5681151100581083282" /></a><br /><span style="font-style:italic;">(iesākumam piebilde. Šo lasot uzslēdz Black Eyed Peas- Whenever) </span><br />šis gads no sākta gala jau ir tāds dīvaini īpašs- ne tāds kā visi citi. To parāda arī ieilgušais rudens ( vai arī uzkarsusī ziema, dēvējat nu to kā vien vēlaties). Ir tik dīvaini nepiedzīvot sniegu, lai gan kalendārā sarkanais rāmis vēsta, ka šodien ir 1. decembris. Pagājušajā gadā, mani iesvētīja ar sniega pikām 17. novembra vakarā. Jā, paldies par to. Bija baigi jauki. ;D Bet līdz ar to ne par to šeit stāsts. <br /><br />kustība, kustība un vēlreiz kustība. vārds, kas raksturo pēdējos 2 mēnešus manā dzīvē. <span style="font-style:italic;">Jā, diezgan. </span> Vispiepildītākā nedēļa bija novembra vidū, kad Agnese beidzot aplaimoja mūs ar savu klātbūtni. Tad tik tiešām es atkal jutos tā, ka visi ''manējie'' ir uz vietas. Nekāda uztraukuma. Nekādas steigas. bet paradīze jau neturpinās mūžīgi un laiks iet tieši tik ātri, cik tas iet. nedēļa kā jau jebkura cita, aizgāja un nu mūs atkal šķir cik nu tur tie kilometri, bet nekas, zinu, ka mēs jau atkal kaut kad saskriesimies. :) Tad jau to visu draudzības padarīšanu spēj novērtēt visvairāk, ja tu cilvēku neredzi katru dienu, katru minūti.. Jā, no laimes pilnīgas līdz galīgai rutīnai. Arī tas piedzīvots. ( Sarakstā atzīmēju ''checked'' ) <br /><br />Es zinu, ka viņi jau tāpat to neizlasīs, bet mani mīļumi man dzimšanas dienu padarīja nu neaizmirstamu. tāds pārsteigums. :) šī dzimšanas diena bija nu tik forša (?) Ak Dievs, cik šis vārds izklausās prasts, bet tā apmēram tas bija. Brauciens uz Liepāju. Andžis un Kaspars ar šampi pie krustojuma. Kuru katru dienu viņi tā nedara. Vispār- es negaidīju, ka <span style="font-style:italic;">viņi</span> tā vispār varētu <span style="font-style:italic;">izdarīt</span>. Bet nu <span style="font-weight:bold;">paldies, paldies, paldies, paldies!!! </span><br /><br />Ar vienvārdsakot viss noris pēc plāna. Nekādu dižo pārsteigumu gan labā, gan sliktā nozīmē. Cenšos sevi nodarbināt maksimāli tā, lai man neatliktu laika darīt kaut kādas stulbas lietas, kas man pa retam mēdz iešauties galvā. Vispirms jau jātiek galā pašai ar sevi- tad arī viss pārējais nokārtosies. Es nejūtos sagrauta, bet arī gluži uz abām kājām nestāvu. Tāda maza panikas lēkme ikdienā. Ko teikt, kāpēc teikt un kā teikt. Sajūta itkā esi uz skatuves un centies neizdarīt kādu aplamu kustību. ( Atkal atzīmēju sarakstā ''tam jātiek pāri '' )*<br /><br />Un no tāda maziņas pašanalīzes puses.. Tāda jau es esmu. Tādi ir visi skorpioni. Ir tikai 2 veida reakcijas- vai uzspert pus pasauli no dusmām gaisā vai arī uzvesties ikdienišķi, lai gan tas tev iekšas grauž kopā. Tā nav tagad, bet pa laikam uznāk gan. Bet tas ir viss uz ko mēs ejam- mēs spēlējam līdz pēdējais padodas. bet zaudēt jau nevēlas neviens, tad nu paturam stratēģiju pie sevis, uzvelkam smaidu un aiziet- vēl 3 nedēļas līdz semestra beigām un jaunam gada sākumam. *We all are gonna die* :D <br /><br />Ar visnotaļ uzmundrinošu pēdējo teikumu es arī šo ierakstu beigšu. <br /><br />* P.S. Tas mans saraksts taču nemaz nepastāv, tāds izteiciens, ceru, ka sapratāt.Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-55388988546835899702011-10-03T13:05:00.000-07:002011-10-04T09:41:52.491-07:00don't make it bitterLaiks iet un jau atkal daudz kas ir piedzīvots. Daudz kā dēļ ir runāts, raudāts un smiets. Kārtējā bezceļa sajūta ir izjusta. Un ko tālāk? To pašu ko līdz šim, tikai vēl labāk. Nu jau ir 4. oktobris, tieši tādēļ šķiet, ka laiks ir aizskrējis vēja spārniem. Ainava aiz loga mainās, atstājot mazpamazām tikai vieglas koku kontūras un es apzinos, ka drīz tas būs viss. Mana tik ilgi gaidītā vasara ir aizgājusi. Līdz ar to, es jutu un vēljoprojām jūtu to, kā tas pelēkums sāk sēsties manī iekšā. Un tas tik ļoti nepatīk. Bet pagājušā nedēļa Islandē mainīja daudz ko. Ir iepazīti jauni cilvēki, iegūti jauni draugi, redzētas jaunas lietas, saskatīti jauni apvāršņi. Tas visā visumā sagādā tikai un vienīgi pozitīvās emocijas un tur es savā ziņā atradu atkal sevi. Saliku domas pa plauktiem. Tieši tas man patika, ka es bezmazvai biju otrā pasaules malā, tik tālu prom no savām necilajām problēmām, tik tālu no ierastās ikdienas, tik TĀLU, ka vienīgais, kas man bija-atmiņas. Un es ne vella par to nesūdzos. Man tas patika. Jā, varbūt tas ir tāpēc, ka pagaidām man lika justies tik tiešām vienmēr aicinātai un tā tālāk, taču pašapziņai tas bija precīzs spēriens pareizajā virzienā. un beidzot es jūtos atkal diezgan stabili un pārliecināti. Jo kamēr tu nejutīsi pamatu zem kājām, tu jutīsies saplēsts. Tu meklēsi sevi un klīdīsi pa labirintiem, cerībā, ka drīz uzausīs gaisma. Tas nīdēs sāpēs, dusmās un azartā, tas atņems visu jauko. Bet tici man, kad tu atkal atradīsi SEVI tu sapratīsi, ka tas bija tā vērts. Tu iztaisnosies, ievilksi dziļu elpu un teiksi- es visu varu. es mēģinu. es daru. Un tieši tagad es jūtos tāpat. Es varēšu. Dzīve iet uz priekšu un man ir jābūt tajā augšgalā- tur, kur ir vienkārši zbis un tu nejūti ne devu no sasodīdātā negatīvisma sev apkārt. Saņemšu sevi rokās un to izdarīšu- es būšu stipra un ar smaidu uz lūpām. Tik grūti tas jau īstenībā nemaz ar nebūs. <br />Šonedēļ lielākā izprieca skolā būs fukši. šogad bosi būsim mēs. me gusta. :)<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_nmEpQfCsNiTmsLGEEzfhdK1d5WtXW9eD4YGkw0YW3q-H5eBI066KaKABf1bW7Gou8lbVASeAepMSwtsjwf3YcZIb7uyWo_jG7D1NFVVtXBcHnLD3t_ZoHj_9q5xJGWcqbER7_q7RlmA/s1600/P9280117.JPG"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_nmEpQfCsNiTmsLGEEzfhdK1d5WtXW9eD4YGkw0YW3q-H5eBI066KaKABf1bW7Gou8lbVASeAepMSwtsjwf3YcZIb7uyWo_jG7D1NFVVtXBcHnLD3t_ZoHj_9q5xJGWcqbER7_q7RlmA/s200/P9280117.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5659678046137564722" /></a>Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-62075431624073534712011-09-06T12:22:00.000-07:002011-09-06T12:28:31.660-07:00i can, and i will<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgWxIBsTnEvP1w40wGwqhVIpwv3KnYBGC70fHylftjB6JODnbCEcDoSgE1fugscuuLhAjX3JNi6egcodbHAL2F7OQfptPIMFjyXxpUEjXw1yhnQYST8FRdinLnLuoxLBl5lNXS6r1gq9QI/s1600/Give-me-another-life-11.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 140px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgWxIBsTnEvP1w40wGwqhVIpwv3KnYBGC70fHylftjB6JODnbCEcDoSgE1fugscuuLhAjX3JNi6egcodbHAL2F7OQfptPIMFjyXxpUEjXw1yhnQYST8FRdinLnLuoxLBl5lNXS6r1gq9QI/s200/Give-me-another-life-11.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5649327735440154674" /></a><br />Sveiki, zaķīši! :) Laikam tieši tāpēc, ka šovakar es pēc diezgan ilgiem laikiem jūtos tā it kā būtu atradusi kādu kārtējo dzīves atziņu, ierakstīšu šeit. <br />Tā, mazpamazām es centīšos veidot šim ierakstam plānu, jo man galvā tagad tiešām raisās nu kādas 15245835 domas un es īsti nespēju saprast no kura gala sākt. <br />Iesākumam- ir sācies jaunais mācību gads. Nu jau esam vienpadsmitie. Ak jē, īstenībā, kā tas laiks skrien. Tik tikko, šķiet, aizvadījām savu izlaidumu, bet nu jau, atļaušos teikt, ir jāgatavojas nākamajam. Un tad mūs vienkārši izmetīs dzīvē. Neteikšu, ka pati skola mani vilināt vilina, jo man pilnīgi morāli paliek slikti, saprotot, cik daudz būs jādara un KAS man vēl ir jāizdara ( Atceros savu ZPD pie Santas. jēibogu. a.k.a. darbs pa naktīm ;D ) , bet tā atmosfēra ir laba, tie jociņi un viss pāŗējais, ak, tā ir skolas dzīve un tā ir interesanta. Pagaidām trūkst nedaudz <span style="font-style:italic;">action</span>, bet gan jau viss vēl notiks. <br />Tā jau dzīvē viss pa vecam. Pieceļos, nodzīvoju dienu un vakarā pie miera. Vienīgi tagad es jūtu sev svarīgu cilvēku deficītu manā dzīvē. Ir kopīgu lietu, kas pietrūkst. Tāds mazs tukšums krūtīs šķobās un grozās, un grauž. Viņš uzstāj, lai es eju un daru, lai veidoju dzīvi tālāk. Acīmredzot, pirmās pavadītās minūtes ar psiholoģiju ir manī šo to atstājušas un likušas apdomāt. šis vakars ir dīvains, kā jau minēju, ļoti, ļoti daudz domu. Ir tāda neliela vēlmīte visu salikt pa plauktiem. visu noskaidrot. Lai ir tāds <span style="font-style:italic;">kārtībnieks<span style="font-weight:bold;"></span></span> dzīvē, bet tā taču nekad nebūs.. nekad. Un nemaz nevajag. stāvēt uz vietas ir slikti, tieši tāpēc ir jāiet, jādara, jādomā, jākustas un viskautkas jāveido. Pie velna, man ir tikai 16, jāizbauda trakums. Jāspītējas un jādara tas, kas uz doto mirkli liekas tik sasodīti vilinoši labs. Kad tad, ja ne tagad. <br />Manī tikko ieslēdzās jaunības maksimālisms. Bet tā arī ieraksts nu tāds- saraustīts. <br />dzīvosim- redzēsim! Pasmaidiet, mīļie! :) <br />ak, jā, no visa šī man sasodīti pietrūkst vēlo rītu. <br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhl7pdu9PFLYnl8vJFcJG39wr4S5ClhEjl_arLxDyvNrGsYALoiUrZ2bulouPl1uVn6lI4x9oMscbHwG44hM7PJfD8NdhWKIaZyWa8VUa1IQCxse7hGavIdbNn8JgT0HV5LDjrGupd5wxo/s1600/show-me-that-i-still-4.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 134px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhl7pdu9PFLYnl8vJFcJG39wr4S5ClhEjl_arLxDyvNrGsYALoiUrZ2bulouPl1uVn6lI4x9oMscbHwG44hM7PJfD8NdhWKIaZyWa8VUa1IQCxse7hGavIdbNn8JgT0HV5LDjrGupd5wxo/s200/show-me-that-i-still-4.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5649329388166480354" /></a>Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-46655263783693282542011-07-24T08:33:00.000-07:002011-07-24T08:46:34.915-07:00stulbs un traks, bet mans.Pēdējās dienas bija super. Sajūtas ideālas un viss ir anormāli labi. :)) <br /><br />Man ir fani. yes ou. :] ''Un es esmu savu fanu lielākais fans'' Gacho rullē. <br /><br />*Līdz griestiem un vēl augstāk* :D <br /><br />^ šis ieraksts ir vienkārši pērle, es zinu. Piedošanu.Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-15981619386404492822011-07-05T12:54:00.000-07:002011-07-05T13:20:39.015-07:00just gotta keep going<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRy9m7vV-mG1RxiY_tFhc_glrBo-WyilxpMbXVryfr2OGu0e4mX-NmccJyCbETC5jdKrXyH2jC-kxCFjJlXW5O5VWQaSM_E9e2qXkzkplaDkeIgwfghyphenhyphenmcAlhC9PGDIAiHGGy1TE_9u6Q/s1600/Baby-when-the-lights-go-37.jpg"><img style="float:right; margin:0 0 10px 10px;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 133px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRy9m7vV-mG1RxiY_tFhc_glrBo-WyilxpMbXVryfr2OGu0e4mX-NmccJyCbETC5jdKrXyH2jC-kxCFjJlXW5O5VWQaSM_E9e2qXkzkplaDkeIgwfghyphenhyphenmcAlhC9PGDIAiHGGy1TE_9u6Q/s200/Baby-when-the-lights-go-37.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5625965762262373650" /></a><br />Pirmām kārtām- sveik, labdien! :) <br />Aiz loga ir vasara, brīvlaiks un jautrība. cik jauki, ne tā? Zinu, neesmu rakstījusi ļoti, ļoti sen. Pa šo laiku [2mēneši.rar] ir noticis ļoti daudz kas. Varbūt Jums tas nešķistu nekas īpašs, bet man.. šie notikumi veido ikdienu- tādu, ka gribas no rīta celties ar smaidu sejā un pilnā nopietnībā traukties pretī visam. Respektīvi, gan jau jūs zināt to sajūtu, kad Tu atver acis un Tev gribas smaidīt, Tu redzi jēgu ikdienai..Nu ja, spriediet loģiski, kas ir šīs sajūtas cēlonis. esmu pārliecināta, ka uzminēsiet to visu pareizi. :) <br /><br />Pirmais mēnesis ir aizskrējis makten žiperīgi. Smags darbs laukos, maz atpūtas, bet jautrība. Diezgan daudz. Man ir burvīga māsa un lielisks Ģirts. :D tas izsaka visu. Tik tiešām ''dzīvie kadri'' . <br /><br />Un jā, pirmo reizi mūžā es esmu brūna. Un, ja reiz notiek šitādi brīnumi, tad nu lūgtum, ES beidzot esmu iemācījusies kaut cik peldēt. Mani nenovērtējamie sasniegumi. <br />Tā nu es maziem solīšiem čāpinu sava absolūtā progresa virsotnes virzienā. <br /><br />Ja runā par tādām sentimentālām lietām tad jā, esmu arī piedzīvojusi emocionālus kritumus, kuri ir pielīdzināmi tikpat lieliem pozitīvo emociju kāpumiem. Dzīvē vajag kontrastus, vajag kustību, un tāda man ir, tas pagaidām ir galvenais. ( a.k.a. visnotaļ slavenā Annas mācība par stāvošā ūdens likumu)Es saprotu, cik ļoti man ir paveicies ar vecākiem un cik foršs ir tētis. Kurš gan vēl mēģinātu pielīst tik tuvu HESam un atrasties starp slūžām, ja ne mēs ar tēti? Laikam jau neviens. Tieši to es viņā mīlu visvairāk. To jaunības trakumu, ja tā var teikt. Tas izsaka visu par viņu. Tādu cilvēku nevar nemīlēt. Un tieši tā es izprotu mammu un laimīgus 30 gadus laulībā. <br /><br /><br />Priecē arī tas, ka būs, kur mācīties. Būs tā pati klase, tie paši tūristi. Absolūtie klases kadri Reinis un Nils. Un jā, pat Dagnis. Lai arī, cik ļoti viņš spēj gruzīt... Nu neviens cits to izdarīt nevar :D Un vispār, ja viss pajuktu man mūsu klases pietrūktu. Ak, jā. No gandrīz katra pa druskai vienmēr paliks atmiņās. <br /><br />Bet kamēr mēs vēl dzīvosim pelēkajā ēkā 2 gadus cepuri kuldami, citi aizripo prom. un te jau sākas nostaļģija. un tāda kopīgā, kas vienkārši ir uzjautrinoši, bet tanī pat laikā skumji. Bet tāda ir dzīve. Mēs atrodamies nepārtrauktā notikumu virknē. Manā gadījumā- bez loģikas normām. Un attieksme- nav ko ķert kreņķi par to, ko tāpat vairs mainīt nevari. Life goes on. that's it. ;]<br /><br />Un Anete, dūdiņa, ir vienkārši osom cilvēks. Man patīk, ka ar viņu var izrunāties tā forši, no sirds. Paldies par to jauko pēcpusdienu :) Man bija visnotaļ ekstrēms brauciens mājās, bet tas bija tā vērts. :D See you soon ;**<br /><br />Paldies, ja šo penteri izlasījāt. Veltu jums to visiem, bet it īpaši Anetītei :] Ceru, ka nevīlies. <br /><br />Skatos laikam uz priekšu, izdzīvoju dienu no dienas un ceru, ka šī būs vislabākā vasara līdz šim.Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-42002675132216993002011-06-10T11:41:00.000-07:002011-06-10T12:06:52.703-07:00it's just a beginning<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj7wIcXxLmXwqCxhD62ZA1i4ZXH-TlaSMxuL0mOmL_K_WTEV134SoJe5wOJv1MMDDCOy5Ol_rHvuALO5HJxSh3FGo3ykIW8SqElNksoUD84nWXz01NjPr0C2C04pAvsD4TU74LOZtKgClc/s1600/Baby-when-the-lights-go-6.jpg"><img style="float:right; margin:0 0 10px 10px;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 133px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj7wIcXxLmXwqCxhD62ZA1i4ZXH-TlaSMxuL0mOmL_K_WTEV134SoJe5wOJv1MMDDCOy5Ol_rHvuALO5HJxSh3FGo3ykIW8SqElNksoUD84nWXz01NjPr0C2C04pAvsD4TU74LOZtKgClc/s200/Baby-when-the-lights-go-6.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5616669381672330114" /></a><br /><br />Ar ko, lai iesāk.. Mēs visi pastāvam par savu taisnību un lai vai kas notiktos, vaļā jau to nelaidīsim. <br /><br />Pēdējās 2 dienas šajā vasarā ir iegrāmatotas. Vispār vēlētos, kaut bbūtu tāda liela grāmata, kurā varētu iegrāmatot visu, visu, kas tiek sadarīts un vēl papildināt ar fotogrāfijām. Bet nu, visticamāk, tā ir un paliks manā galvā. Žēl, ka nevar padalīties un parādīt to citiem. Lai vai kā peldes, peldes, peldes un.. vēlreiz peldes. :D Un jautrība sit augstu vilni. :) <br /><br />Vēl arī pēdējās nedēļas laikā darbojas Mērfija likums. Es zināju, ka tā būs. Un vispār, jā, es pat zinu, ka es vēlējos, lai tā būtu. Kaut iesper man, bet nu.. <br />Svaru kausi svārstās. <br /><br />Un vēl es gribu šovasar kaut kur aizbraukt. Tik besīgi, ka es netikšu uz GB. nu bliin :/ Tāda škrobe. ajh. :( Bet nu, ko padarīsi, varbūt nākamgad. <br /><br />Es nezinu kāpēc, bet man nesanāk ieraksts. Es ļoti atvainojos. <br /><br />Galvenais- izbaudiet vasaru, mīļie!! :)<br /><br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEitwOT8Mh-UH5PLlb10GgG3o_bFeTXO7rLlNSGGarKPqk80wI9BKzakx9syXp6iDWgV5RfbhPFj6PDz6gpfgtE8fMHDgE1PtKKfixkrQwiJ-UIDVT-_JZ5Wd2Qoswr8IC5dbE-IL4Vj9Q8/s400/Summer_by_juxxo.jpg"><img style="float:right; margin:0 0 10px 10px;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 300px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEitwOT8Mh-UH5PLlb10GgG3o_bFeTXO7rLlNSGGarKPqk80wI9BKzakx9syXp6iDWgV5RfbhPFj6PDz6gpfgtE8fMHDgE1PtKKfixkrQwiJ-UIDVT-_JZ5Wd2Qoswr8IC5dbE-IL4Vj9Q8/s400/Summer_by_juxxo.jpg" border="0" alt="" /></a>Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-59585883175459851322011-04-17T10:54:00.000-07:002011-04-17T11:17:59.120-07:00cheers, darlin`<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgZGIQfSNZdu7UxAM04M3fq1CXCTaWGfdtjPPncu2rKYvekiJEfkLGpdqoLTfmoh4vqPBXAR-Cur4fqVI2zxcMcNpTpSeBQKkZNwnBB5qigTmDirnE4I-7j87QCdNhNZbq0XROePYlbccQ/s1600/bildes-5.jpg"><img style="float:right; margin:0 0 10px 10px;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 132px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgZGIQfSNZdu7UxAM04M3fq1CXCTaWGfdtjPPncu2rKYvekiJEfkLGpdqoLTfmoh4vqPBXAR-Cur4fqVI2zxcMcNpTpSeBQKkZNwnBB5qigTmDirnE4I-7j87QCdNhNZbq0XROePYlbccQ/s200/bildes-5.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5596615976338195490" /></a><br />Sen neko te neesmu iespiedusi. Nedēļas iet, mācību gads iet uz beigām un vasara tuvojas. Vai nav jauki? <br /><br />šajā nedēļā, īstenībā, daudz kas ir mainījies. Sākot ar to, ka krīt priekšstati un uzskati, un beizot ar to, ka es arī mainos, tieši rakstura ziņā. Uztvere arī ir pavisam savādāka. Un sāku justies neatkarīga. šajā vasarā nebūs mājās sēdēšana, kas ir ļoti patīkami. Kaļam plānus un 2 maršruti ir itkā zināmi. :)<br /><br />Vēl man ļoti gribas atpakaļ uz Pēterburgu. Vienkārši, tik tiešām, lieliski cilvēki tur ir palikuši. Vismaz tagad man tā šķiet. <br /><br />BET vispatīkamākais ir tas, ka es vairs nejūtos kā detaļa kādā puzlē, lai vienkārši tur būtu, tā teikt, skata pēc. Ir jauki sajusties atkal kādam vajadzīga un tas, ka tu aizmirsti mājās telefonu un visu dienu ceri, ka tev uzrakstīs.. un tu pārnāc mājās un... IR. :D haha. tas varbūt skan tik naivi un stulbi, bet tas sagādā tādu prieku, ka ir patīkamāk dzīvot. Neliedzieties, ka jums tā nekad nav bijis. Bet varbūt es te atkal izcēlos ar savu bērnišķīgo naivumu. *giggle*<br /><br />Ikdienā arī gribas biežāk smaidīt. Velns, lai parauj to nejaukumu. Varbūt es vienkārši tagad piespiedīšu:''end game''. Tā būtu vienkāršāk vai ne? Bet visticamāk, ka tas viss vēl ir plaukumā. Mērfija likumi, mani mīļie. <br /><br />ar smaidu sejā un pateicoties par šo jauko laiku šodien, es jums sūtīšu karstas un saulainas atvadas. <br /><br />;**Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-73398009926240795872011-03-27T10:17:00.000-07:002011-03-27T10:34:16.067-07:00valis. :DSveiki, biedri! :)<br /><br />Iedomājieties ko es tikko izlasīju? -vēl 9 piektdienas līdz vasarai! ;o Bet īstenībā, mums šogad tas pavasaris ir atpalicis diezgan konkrēti, jo pirms gada mums ar Zandu bija tapis <span style="font-style:italic;">fotosešens</span> un sniega jau vairs sen nebija. Say what? Tulīt būs jau 1. aprīlis, bet es pa logu vēl redzu kkādu baltu žļurbu. pē.<br /><br />Vakar oficiāli un stipri jaudīgi tika atklāta riteņbraukšanas sezona. Tas bija vairāk nekā es vispār spēju jaudāt. Es stipri nozvērējos nenīdēt, bet es to vienkārši nespēju izdarīt. :D Tas bija g.r.ū.t.i. Mīties pretvējā nav jauki. Un jā, braucām pa tādiem ceļiem, ka atmiņas ar uzviju vnk. Doh. Arvienvārdsakot, nebija nekādi bezceļi, bet, kad izbraucām uz šoseju bijām kkur ļoti tālu. Gdies. Bet kādā tolkā tas viss bija darāms, kas to lai zin, jo vakarā vienalga aizbrauc uz Hesi. :D:D lōģika? pilnīgi nekāda. <br /><br />Pēdējā laikā ir tāds optimisma trūkums. Laimes deficīts, teiksim tā. <br />un konkrēts mindfuck. :D aha. <br /><br />Principā, vajadzētu uzrakstīt beidzot kādu labu un tēlainu ierakstu, bet nu laikam ne šodien.<br /><br />Rīt skola un ir jau 20.31, nu kātad :D bāi. :))Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-38323166000628809312011-03-22T11:08:00.000-07:002011-03-22T11:19:02.025-07:00hello.Pirmāmkārtām es rakstu uz portatīvo. Pustumsā. tas ir kinda nepierasti. <br /><br />Jā, kamēr es te esmu nopietnā, daži labi skrūvējas un izklaidējas. bāc. Es arī gribu ;\\ <br /><br />Un vispār šīs brīvdienas nebūs labas, vai pat ''brīvdienas'' , ja tā labāk tīkas teikt.<br />es jūtos vienkārši morāli iztukšota. nu konkrēti. itkā man nebūtu grūti. itkā man būtu vienalga. yeah, right. es jau vēl esmu sīka,lai vsp kko sajēgtu. of course. Te nekas nav riktīgi. un vispār, viss iet dēlī. jau sen iet, bet man besī, ka es neko nevaru darīt. man vienkārši ir jāsēž un jāskatās. jājūtās nekā un jātaisa laimīga sejas izteiksme. <br /><br />Rīt pie ārsta. burvīgi. Vrb arī ārste mani nogānīs tieši tāpat kā es jau šodien to visu dzirdēju. nu bāc. Kāpēc es nekad nevaru būt gana laba? Kāpēc vnk nevar radīt ilūziju, ka viss ir super? Un es vēl teicu, ka nedramatizēšu. tas ir neizbēgami, jo tur pat nav jādramatizē. tas viss ir gēnos. <br /><br />Es gribu kaut kur prom. es gribu atpūsties. es gribu justies labi un piepildīti. Pagaidām nesanāk. <br /><br />Tāds negatīvs ieraksts, bet nu.. ajh.Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-14473614768402437952011-03-15T08:58:00.000-07:002011-03-15T09:07:56.034-07:00tik sirsnīgus un tanī pat laikā nepamatotus smieklus, no manis dzirdēti nebija sen :D <br />*Ak jel, šī diena bija TIk laba* <br /><br />''Katrā gaviezniekā mīt maza govs''. [(c) Renāte, 04,10,2010,] :D :D Izrādās, ka darba burtnīcas spēj glabāt ļoti netīrus noslēpumus. ;DD <br /><br />tad nu es eju turpināt baudīt savu izcili burvelīgi garīgo stāvokli un bliežu laukā. Rīt spēles un nav jāiet uz skolu. khe :))Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-68612471243072434832011-03-13T10:27:00.000-07:002011-03-13T10:42:04.260-07:00it will never be enough<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://y.delfi.lv/norm/contest/21/152187_OLBI8W.jpeg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 560px; height: 420px;" src="http://y.delfi.lv/norm/contest/21/152187_OLBI8W.jpeg" border="0" alt="" /></a><br />Šīs dienas nebeidz būt burvelīgas. Kur nu vēl šī. Šodien tik tiešām BEIDZOt es sajutu to sasodīto pavasaru sajūtu, kuru tik ilgi gaidīju, un kuru redzēju bildēs over and over again. Šodien vienkārši visu laiku ārdos pa lauku. Vēl nedaudz lielāku sausumu un tad jau varēs skriet un ēst vairāk uz tā rēķina. Jā, pēdējā laikā čuķ nolieku robežas savai rīšanai. nu jau nedēļa būs riņķī, bet izskatās, ka man tas par labu nenāk. vienīgais, ko es izdaru- pabojāju kuņģi, iztukšoju savu enerģiju, jo par spīti visam, pēdējās dienās man vienkārši gribas gulēt, un tagad es vairs nespēju neko ieēst,ja arī baigi gribās. Tgd būšu izēdusi jogurtu. :D eh, nogrēkojos. Bet nu, man vajadzēja. :D Labi, beidzu runāt par ēšanu. <br /><br />arvienvārdsakot, pavasaris drīz būs pavisam atnācis un, kā jau es domāju, arī mana vēlme kaut ko darīt pieaugs. jā, tieši tā. <br /><br />Vēl nedēļa līdz brīvlaikam. Kaut kas ir jāuzbliež. bet tikai pēc tam, kad es aizbraukšu pie ārsta. :D bāc. Ja mani vispār palaidīs mājās.. njā. <br /><br />Līdz ar vakardienas vakaru es apņēmos, ka nedramatizēšu savu dzīvi. <br /><br />Un man nav ne mazākās vēlmes ar kādu dzīvot naidā. Ne jau tagad. <br /><br />Ar siltiem un saulainiem sveicieniem es šo ierakstu beigšu. <br />Bučas zaķīši! :] xoxoAmandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-75542527392620608112011-03-02T00:14:00.000-08:002011-03-02T05:36:22.641-08:00Oj, iedomājieties, mēs jau esam 2011. gada 3. mēnesī! :] vai nav jauki? īstenībā tas laiks pamatīgi ātriem soļiem skrien.. Atcerējos, ka tieši pirms gada mēs bijām devītie. Mēs kārtojām izmēģinājuma eksāmenus, ālējāmies un gaidījām pēdējo zvanu. un Amanda atsita pieri pret sporta zāles balkonu. Kas par jaukumu. :D:D Un ir pagājis GADS, mīlīši. Man īstenībā pietrūkst tās sajūtas, ka priekšā gaida kkas liels, svinīgs. Bet eksāmenus es gan vēlreiz negribētu nonononooo. :D<br /><br />Arvienvārdsakot, es gribēju veltīt februāra pēdējai dienai ierakstu, taču par spīti tam, ka šī ir projektu nedēļa, kurā ''itkā'' nekas daudz nav jādara, tas ir galīgs fufelis. Es skolā esmu no 8.30-17.00. Jā. neesmu jau nekāda skolas fane, bet nu tā redz sanāk. šodien pielikšu punktu ZPD teorijai un vismaz 1dien es atstutēšu savu pakaļu dīvānā un nedarīšu N.E.K.O. <br /><br />Fabrikants ir viena ellīga štelle. Pats labākais, ka īsti spēles jēgu, kā jau Ieva rakstīja., uzzinājām kādas 15 min vispār pirms tā sākuma. Mūs sadalīja pēc nejaušības principa, katrā grupā pa 5. Es tiku pie direktora amata. Es jau domāju, haha, reāli, BEt man bija arī kkāda finansista loma. šoferītis, kas mums bija Luīze, man atskaitījās cik daudz naudiņas viņa iztērē par katru produktu un tā tālāk. Gada beigās es taisu peļņas zaudējuma veidlapu, kurā tad nu visu iekļaujam. 1. gadā bijām ar gandrīz 23 štukiem mīnusā, bet 2. gadā jau gandrīz ar 15 štukiem plusā. 3. gada beigās es jau arī beidzot varēju samaksāt saviem darbiniekiem algas. :D vai nav jauki? Luīzei, protams, kā šoferu dāmai bija vnk talants piemiegt ar actiņu un dabūt atlaidīti. ''Tu tikai nevienam nesaki!'' ;D <br />Īstenībā nenožēloju, ka aizgāju un piedalījos. Bija jau interesanti. Kaut kas jauns darīts un piedzīvots. Bet nu enerģija arī nepaknapo aizgāja. <br />un es varētu ražot ziepes. Lūk, kko mums tomēr Cetrovska ir iemācījusi. <br /><br />Tad nu tagad es došos izfēnot matus un sataisīties, lai vēlāk varu braši doties un aizstāvēt ZPD. Bet vispirms man jāizdzer fervex. oo.Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-3900820233976356902011-02-10T11:48:00.000-08:002011-02-10T12:09:03.097-08:00Special for you, my dear.Es zinu, ka Anete mani mīles par šo ierakstu. es nesaprotu, kāpēc es nespēju Tev vienkārši atteikt. Un atkal es te sēžu un rakstu, jo redziet, Anete to vēlas. Baigā bosene esi :P ;D<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://assets.freeprintable.com/images/item/thumb/little-fairy-princess.jpg"><img style="float:right; margin:0 0 10px 10px;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 200px;" src="http://assets.freeprintable.com/images/item/thumb/little-fairy-princess.jpg" border="0" alt="" /></a><br />Galu galā nekādu baigo hroniku par manu ikdienu te nebūs. nav jau īsti tā, ka rakstīt nav ko, bet tad kad gribas, tad vienkārši neatliek laika. un tad jau ar laiku aizmirstas. Nezinu, laikam pagaidām esmu kkādā melnajā joslā. Tik stulba bezsvara sajūta. Itkā mētājoties ūdenī. Nezinu, ko gribu, ko varu, ko vajag un tieši pretēji- nevajag. Bet vismaz nav tās tizlās sajūtas, ka no rīta vienkārši negribas piecelties. Tik īstenībā prasti tas spēj izklausīties. itkā pašam netrīcētu roka izbeigt pašam uz savu galvu savu dzīvi. Tipiski pusaudži. un tipiski to murgi. Tieši tā parasti to traktē. Un kkā tagad tas tik tiešām liekas ļoti stulbi. CIk idiotiskam, netaisnam un egoistiskam ir jābūt cilvēkam, lai vispār KO tĀDU izdarītu?? Un es vispār nesaprotu, kāpēc es iebraucu šajā tēmā. <br /><br />Es vēljoprojām neesmu aizbraukusi pie ārsta. Hah. so tipical. Bet jā, kā jau Amandai pienākas, viņa to darīs, tad, kad sāpēs. Idiotiski. Cik reizes jau man nav teikts, lai aizbraucu, bet es jau neklausos. Ā, help! kāds varētu mani beidzot vnk piespiest to izdarīt? ;/ Kārtējā cīņa pašai ar savu gribasspēku. ā, gribasspēks paliek iedzinējos. <br /><br /><br />Un gribas tik daudz vairāk pozitīvisma šajā visā. ''es jūtu, ka mums vajag feju.'' ;D Tas viss ir TIK stulbi. un nelabojami. Un nevajag jau arī labot, bet vienalga- c'mon..<br /><br /> dodiet man vasaru, un es rādīšu brīnumus! Tad vismaz reāli ir ko laukā darīt, bet tagad- nekā. Vienveidība, vienveidība, vienveidība. Sāk jau sēsties aknās. <a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://celestinechua.com/blog/images/posts/inspiring_quotes.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 500px; height: 280px;" src="http://celestinechua.com/blog/images/posts/inspiring_quotes.jpg" border="0" alt="" /></a><br /><br />''Dažus cilvēkus vajag izmest ārā no galvas. Dažus.... vienkārši pa logu''<br /><br />Anet, piedod, šis nav gluži mans meistardarbs. bučas Jums visiem un visu labu! :]] <br /><br /><br />''Kur tu pōļiki? ''<br />''Kur poļiku? Kur poļiku..? Dusmīgs pōļiku! '' :D smieklīgi. <br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://www.beliefnet.com/~/media/872AFFB2AA0845E688F32659FF9A74D1.ashx?w=400&h=300"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 300px;" src="http://www.beliefnet.com/~/media/872AFFB2AA0845E688F32659FF9A74D1.ashx?w=400&h=300" border="0" alt="" /></a>Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-5579584558461918342011-01-26T10:28:00.000-08:002011-01-26T10:47:14.052-08:00dare to moveSveiciens jums visiem, kas lasa manu kārtējo mirkļa vājuma ierakstu! Es tā vēlētos kaut man būtu tik daudz Jums ko pastāstīt, ka šeit būtu neskaitāmi daudz rindkopu, kurās es visu sīki aprakstītu ar cerību, ka Jums neapniktu lasīt, taču es neko tādu nespēju izdarīt, jo mājās sēžot nekas daudz netiek izdarīts. Jā, mīļie, gripa. Arī man. ellīga štelle vai ziniet. un arī nepatīkama. Un arī nabaga Ģirts no manis saķēra šo kaiti. Tā nu mēs šodien abi visu dienu zvilnējām dīvānā un skatījāmies tv. <br />[..]<br /><br />Es taču šeit nenācu rakstīt par saviem, tā sauktajiem , ''gripas piedzīvojumiem''. lol. Ko es jums varētu pastāstīt? hmm. Varu pastāstīt to, ko es paspēju sastrādāt pirms es paņēmu piespiedu brīvdienu no skolas. <br /><br />Nedēļas nogalē es tā arī vēljoprojām neesmu tikusi līdz mājām. Laikam arī šī nedēļa nebūs izņēmums. Tas pat nav domāts speciāli, tā ir kkāda sakritība nedēļu no nedēļas. Lai arī kā.. 6dien cienīgi svinējām ģirta dzimšanas dienu. Kur mūsu viesistabā satilpinājām padsmit viesus, un kā pēc tam ar Solvitu spriedām- kkas nebija riktīgi. Visi bijām baigi kūtri. Elvijs esot bijis baigi kluss. Negvelza nekādas muļķības. nu, bet pieļaujam, ka pie vainas drošvine tas, ka hokejs pa tv gāja. Mīļā miera labad šāds risinājums pēc strīdiem būs jāiegaumē. <br />Tad vakarā gribējās izrauties no mājas un vakaru pavadīju Zandas kompānijā. Es atcerējos tos sniega priekus .lol. bet man sanāca smuks zīmējums vai ne tā? <3 <br /><br />Un pēc kārtējā izlēciena no manas puses tieši pretī valdošajai varai, kā es drīkstu dēvēt Solvitu, es jau domāju, ka man vāks būs. Bet nē. Tā vietā, lai, pat pēc manām domām, mani kārtīgi nolamātu un izdomātu vēl kko sliktāku, mēs aizbraucām uz Akropoli. Es tik tiešām nesaprotu kā es spēju izpelnīties tik labu attieksmi? <br /><br />Skolas kavēšanas dēļ laikam būs parādi, bet pagaidām man ir absolūti vienalga. <br /><br />Tāda aizdoma, ka mans ieraksts diezgan pamatīgi sucks. pardon par to. <br /><br /><br />''Kas ir? '' <br />-'' es tikai pārliecinājos, ka tu esi daiļa '' <br />''nu nejau šitādā paskatā'' <br />-'' nē, tu esi līmenī '' <br /><br />[ :D :D ] drudža murgi. <br /><br /><br /> Paldies, ka izlasījāt :] xoxoAmandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-29115023349686799332011-01-18T09:39:00.000-08:002011-01-18T09:56:24.804-08:00Ir pagājis laiks kopš es te iespiedu savus pēdējos notikumus. īstenībā jāsāk domāt, cik personisks vai nepersonisks šis blogs ir, jo galu galā, neko īpašu es šeit nerakstu un es vispār to daru reti. Lai ar kā, es centīšos laboties.. (:<br /><br />Ir sācies jauns skolas cēliens un ticiet vai ne, mums ar katru nedēļu klāt nāk pa skolniekam. :D Mēs ļoti mīļi un iecietīgi pieņemam Mariku un Dagni. <br /><br />Pēdējā laikā es briesmīgi daudz domāju par visādām lietām. Un tas man kretinē. <br />Ir spriedelēts par to, ko darīt nākotnē, ko Es vispār GRIBU darīt.. aijh. un kā jau šodien teicu: 'mani pārņem nožēla, ka es aizgāju uz valodām. aij, aij,aij. Bet varbūt šis atkal kāds mirkļa vājums, nezinu.. Vajadzēja klausīt mammu un vēl dažus gudrus ļautiņus. <br /><br />Es tā gaidu vasaru. Es gaidu sauli un siltu laiku, un garus, saulainus vakarus. un vēl šogad vajadzētu uztaisīt kārtējo basktebola ''spēli''. Kur galenais mērķis ir smieties un gūt jautrību. Elīze vēl šodien pateica: '' Man tā pietrūkst to mūsu jautrības brīžu'' un es atcerējos krievu valodas kādreiz ar Elīzi un Nilu. :D OMG. ak, jā, tie bija laiki. ''klau, Nil, kas bija bīstamājās mājsaimniecēs vakar? '' :D Un ANONĪMIE AKOHOLIĶI. Jā, arī brauciens uz ''Lāses kausu'' bija krimināli smieklīgs. <br /><br />šo 2 gadu laikā, kopš es te rakstu, tik daudz, kas ir mainījies. Ir interesanti skatīties kā mēs augam un pilnveidojamies. Grūti aptvert, ka šī klase un mīļie cilvēki ap tevi pēc 2 gadiem jau būs tava pagātne. Katram savs ceļš ejams. Gāš. ziniet, mans ieraksts pārtop sentimentālā pļurrā.<br /><br /><br />Un vēl es esmu sapratusi, ka mans pašvērtējums ir briesmīgi krities. huh. Man tik ļoti prasās atzinīgus vārdus. Jā, vabūt tas bija mājiens.. :D bet līdz ar visu, ko es šajā ierakstā gribēju pateikt, ka....... man ir jāiet prom un jālasa ''vilkaču mantiniece'' .<br /><br /><br />Ir Labi joki un ir Meiteņu joki.Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-26422068339905039772010-12-24T01:35:00.000-08:002010-12-24T01:44:23.524-08:00Sveiki, čabuļi. Izlēmu šodien te ierkastīt, galu galā svētki. Tātad priecīgus visiem! :)) <br /><br />Šī nedēļa ir bijusi tāda puskriminālā. Izklaides, bastošana, hoķis. <br />Hoķis Arēnā bija super. Mums ar Aneti jautri un priekšā vispār mums TĀDI kadri sēdēja. Vajadzēja nofočēties ar viņiem. :D Ou, puiši?! :DD <br />Un vakar pārtijs pie Annas, kurš pat pārmaiņas pēc bija izdevies. Cik nu tur bija skaidri vai neskaidri prāti, tas jau ir cits jautājums. Bildes būs kriminālas. :D ooomg. Un jā, vispār kkāds sviests tas bija. Atgādina dzimšanas dienu :D Ar Elizabeti un Elīzi normāli sākām jau jumtu raut gaisā :D Tās ar ir baigās nazenes. Un tad viņas aizbrauca uz pārtiju Gaviezē un vēlāk jau man sāka pienākt zvani no Elvija. :D lol. arī šorīt. Un pēc tam jau tur izvirtības uz pilnu klapi un tā tālāk un tā joprojām. :D āā, Elīze?! Kā ar Ernestu? :O :D lol <br /><br />Tad vēl bija krutais jautājums kā tikt mājās. :D Anna jau bija aizšāvusi vietu savā gultā man :D aaw. Bet nu Es labāk patramdīju Ģirtu. :D man bija keita. Pa dienu līdz mājām ar būtu jātiek. un nu ne jau kleitā.<br /><br />Vispaŗ gribējās baigi garo ierakstu iespiest, bet nu.. solvita ir nikna un sauc mazgāt traukus. <br /><br />ā, vēl šorīt no rīta ar Ģirtu parunājāmies tā forši atkal jau. Eh. Vin''s ir vnk zelts. ''Būs jau labi'' no viņa izklausās tik tīri un nesamāksloti. un palīdz. ak jā. <br /><br />Gads ir riņķī. Pagājušie Ziemassvētki bija sačakarēti, cerams, ka šie tādi nebūs. Lai gan viņi ir jau. zināmā mērā. <br />labi, dodos. atā :]Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-46794512395020583542010-12-12T13:39:00.000-08:002010-12-12T13:47:11.443-08:00Saraujam zaķīši, vēl viena nedēļa. Krimināla, brutāla un neganta nedēļa. Un drīz jau sāks darboties mans sastādītais grafiks. Bāc. Tātad rīt ir jāpieveic angļu valoda un matemātikā kkāds mazais darbs. 3dien matemātikā ir lielā ieskaite par leņķu paplašīnājumiem, kas ir absolūts murgs, lai gan vairāk vai mazāk,e s visu saprotu. Un 4diena, vēlviena nežēlastībā kritusī diena. 2 murgpilnie, grūtie priekšmeti- fizika un ķīmija. Bet 5dien mums atpūta. balle. Cik jauki. <br /><br />Tiem visiem kontroldarbiem būtu jēga, ja man tiktos kko darīt, bet.. tā nav. Piemēram, šodien, sākot no plkst. 17,00 es to vien daru kā īsinu laiku ģirta kompānijā. šodien mums patika smukais laiks, tpc mēs gājām līdz topam. :D Ķipa uzbūrām Ziemassvētku noskaņu. Nopirkām karstvīnu un piparkūkas. Bet abiem pa ceļam baigi jautri gāja. Galvenais, ka pašiem prieks :) ;DD sūķis. <br /><br />Mēs mākam izklaidēties. :D ak, Dievs, jā. <br /><br />Un tagad man sāp puncis. <br /><br />''Tik reāli apzināties, ka ir vismaz 3 cilvēki, kas vnk brutāli vēlētos kaut viņiem būtu lāpsta. :D oj, kā sāpētu. :D :D '' <br /><br />Mežā meklē vāverītes. xDD lol <br /><br /><br />Labi, nu jau man širmis galīgi aizgāja ciet. LAbunakti, mīļie.Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-44737897152397678742010-12-11T07:12:00.000-08:002010-12-11T07:14:44.049-08:00Un cik daudz cilvēku Tev liek justies it kā TU dzīvotu debesīs? :)Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-34849285563752588512010-12-02T08:07:00.000-08:002010-12-02T08:11:40.939-08:00atziņas ar vēsturisku piesitienu. ;D<span style="font-weight:bold;">Lekcija par kalniem: </span><br /><br /><blockquote>''Kā saka: JA cilvēks ir nonācis kalna galā, tad ir divas izejas- vai nu tur palikt, vai kāpt lejā un meklēt citu kalnu. Un ja tu neatrodi citu kalnu, tad tu esi galīgs <span style="font-style:italic;">muļķis</span>.''</blockquote><br /><br /><br />Šos vārdus ir teicis, kāds ievērojams cilvēks. Viņam pieder vairāki augstas klases izteicieni. Kā piemēram, <br /><br /><br /><span style="font-weight:bold;">''Kaķi ir tikai dekorācijas.'' </span><br /><br /><br />PAldies par uzmanību (:Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-28492829956951028862010-11-25T12:28:00.000-08:002010-11-25T12:39:25.609-08:00Our paths crossed a long time ago.Šodiena ir ceturtdiena. Ļaunākā diena nedēļā. Labi, ļaunākā mācību diena. Viss sākas ar fizikām un dienas nobeigums pieder ķīmijām. Tiesa gan, nu jau kkā sāku iemanīties, ka ceturtdienas ir čāpīgas, bet vnlga. neieredzu. <br /><br />Patlaban man kkāds gruzis atkal uznāca virsū. aij, aij, aij. Bet Reņa mani te izklaidē, tā kā būs jau ok. Un ar Zandu pēc skolas vnk pārsmieties varēja. :D <br /><br />Galvenais ieiet veikalā un dzirdēt: '' Nu eu, ko tu viņu nesveicini? Pasveicini! '' :D Tirliņi. ;D Did I made your day? oh, yes, i did.. :D lol<br /><br />Kamēr gaidīju Ģirtu šodien atbraucam, es mīlīgi varēju viņu gaidīt -3 grādos aptuveni 9 minūtes. mmm. Cimdi 2 kārtās, ta jau nav tik traki. Ziema nāk, mazie :) ;D <br /><br />Un vispār es šodien pārdzīvoju to, ka no manis nekas nav sanācis un nesanāks.. Tizli justies nekādai. Bāc ku` es esmu neinteresanta un viduvēja. Eh.. Ak, kur gan ir mani talanti?? <br /><br /><br />Rīt 5diena un dziedāšana. 6dien astronomija. mīlīgi. <br /><br />Un Izbaudiet sniegu,mīļie. :]]Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-18490733821243238902010-11-14T22:44:00.000-08:002010-11-14T23:04:48.592-08:001dienas rīta rakstsLabrīt! Tikko nopriecājos par skaisto saullēktu. Tik jauki :] Es izlgojos pēc saules stariem, pēc sauleszaķiem un stariem uz manas ādas. Ak, jā...<br /><br />vismaz man galīgi nesalst. omulīgie 37.3. Esmu karsta. :D tss. Tagad laikam paskatīšos kādu filmu un tad ap 12 sākšu beidzot izskatīties kā cilvēks, domājams. Un Tad laikam aizbridīšu uz skolu.Mana daily routine. :D Tagad sāku klausīties ''Līvus'' un man acīs asaras. :D :D <br /> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhl5DsOUbT8lQspVRZz5yPkkcWNrOK6UNV7tmnJFH_RUnCTdhNTXB2R_tK-kJsKyBbP2KL7F9z9jmO28X8owwsrqvEVpkBICm9UWxNzk27-5pwupsFdW3daP-LWvEs8C3Y_vkOwJBRZb64/s1600/Life%252520Quotes3%255B1%255D.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 144px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhl5DsOUbT8lQspVRZz5yPkkcWNrOK6UNV7tmnJFH_RUnCTdhNTXB2R_tK-kJsKyBbP2KL7F9z9jmO28X8owwsrqvEVpkBICm9UWxNzk27-5pwupsFdW3daP-LWvEs8C3Y_vkOwJBRZb64/s200/Life%252520Quotes3%255B1%255D.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5539668790680174130" /></a><br /><br /><br />Vēl pirms atvados pavisam, gribu iepostot šo. Tas liek aizdomāties. kkā piedūra. <br /><br /><br /><em><strong><strong><strong><blockquote><blockquote>Remember when your close friends become strangers, lollipops turn into cigarettes, the innocent ones turn into sluts, homework goes in the trash, soda becomes vodka, kisses turn into sex? Remember when getting high meant swinging on the playground? When protection meant wearing a helmet? When the worst thing you could get from boys were cooties? Dads shoulders were the highest place on earth and mom was your hero? Your worst enemies were your siblings, race issues were about who ran the fastest, the only drug you knew was cough medicine, wearing a skirt didn't make you a slut, the only thing that hurt you was skinned knees and goodbyes only meant until tomorrow?<br /><br />And we couldn't wait to grow up...</blockquote></blockquote></strong></strong></strong></em><br />LAi jums jauka diena, mani mīļie :]Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-48971632885392806492010-11-07T11:32:00.001-08:002010-11-07T12:41:59.638-08:00Raise your glass.o.m.g. man atkal te ir bijis kkāds anormālais pārtraukums. :D Vārda dienas priekšvakarā tapis pēdējais ieraksts. Dievs nedod man atcerēties to nedēļu. Womg. Bet sekas vēljoprojām jūtam, mhm.. <br /><br />Tātad. Kkā baigi safanojusies esmu par skolu. Pēdējā laikā baigi jautri iet. :D tā forši. (: Fizikā pa ieskaiti 7. Dikti cerēju, ka šitik būs un šodien biju baigā starā, kad paskatījos. Un jā JĢS arī neslikti gājis. Prieks pašai par sevi. Un tas jau laikam galvenais. <br />Taisni kā uz brīnumiem, šovakar mamma arī piezvanīja. A viņai vnlga pa visu. Lai nu tā būtu. <br /><br />Ražīgais 7dienas vakars :D lol. Bāc, vasara atsaucas atmiņā. Īstenībā, ne īpaši patīkami, bet kkā savādāka uztvere uz to visu, laikam tāpēc, ka prātiņš labāks palicis. mm, guess so. :D <br />*bet es vnk varu derēt, ka vienreiz viņš pa kaklu dabūs'' zb. lol. Goliāts. wahahā. 2x :D :D <br /><br />ā, un jā, Sallija baigi labo dzerekli atsūtīja. :D ;** Būs jāuzprasa receptīte. :D normāla kandža mājās. :D <br /><br />Man šis ieraksts īsti nesanāca, bet nekas, būs jau labi. Adā! :]<br /><br />PAsmaidii :P :))Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-197812410508936780.post-22321147257227563642010-10-25T06:25:00.001-07:002010-10-25T06:25:55.240-07:00Damage.Vāks.<br />Es vnk nespēju saprast. Aprast. Un vnk norakt dusmas. Nevaru, nu. Kā var vienas nedēļas laikā tā vnk visu mainīt? Esošo nomainīt pret citu- tāpat kā mašīnai rezerves riteni. Jā, neviens cilvēks nav tavs īpašums, bet nu tomēr.. Kā var tā vnk. Āh,kremt man, jā!! ..Bet es nedrīkstu sodīt nevienu. Tā jau vairs nav mana darīšana. Lai jau. Un es neko pat negribu mainīt. To sauc par ego, i guess. Par spīti manām sāpēm un izmisumam, es vnk to visu pazudināšu kkur sevī. Ielikšu plauktiņā pie visa pārējā. Šai "slēgtajai lietai" tur nebūs garlaicīgi. Kārtējais papildinājums tur jau stāvošajai neveiksmju kaudzītei. Eh, elki, nu. Attieksme veido attieksmi.. Un manējā būs tieši tāda pati. ;D<br />beidzu.<br />Tātad, ja runājam vienkāršā, ikdienišķā valodiņā, tad tgd man klājas labi. Nu ja, viss ir forši, izņemot to augstāk minēto lietu. Vakar vakarā atbraucu mājās. Šeit tā arī brīvlaiku pavadīšu. Rīt pie friziera un 3dien, lai kā arī negribētos, pie ārsta. Wish me luck. ;D laukā baigi līst un mani gumpinieki ir grobiņā. Dēm.<br />Man gribētos uzrakstīt labu ierakstu, bet pagaidām nesanāk. :s :D visu labu, mīļie lasītāji! :]Amandahttp://www.blogger.com/profile/11248996276263317198noreply@blogger.com7