trešdiena, 2011. gada 26. janvāris

dare to move

Sveiciens jums visiem, kas lasa manu kārtējo mirkļa vājuma ierakstu! Es tā vēlētos kaut man būtu tik daudz Jums ko pastāstīt, ka šeit būtu neskaitāmi daudz rindkopu, kurās es visu sīki aprakstītu ar cerību, ka Jums neapniktu lasīt, taču es neko tādu nespēju izdarīt, jo mājās sēžot nekas daudz netiek izdarīts. Jā, mīļie, gripa. Arī man. ellīga štelle vai ziniet. un arī nepatīkama. Un arī nabaga Ģirts no manis saķēra šo kaiti. Tā nu mēs šodien abi visu dienu zvilnējām dīvānā un skatījāmies tv.
[..]

Es taču šeit nenācu rakstīt par saviem, tā sauktajiem , ''gripas piedzīvojumiem''. lol. Ko es jums varētu pastāstīt? hmm. Varu pastāstīt to, ko es paspēju sastrādāt pirms es paņēmu piespiedu brīvdienu no skolas.

Nedēļas nogalē es tā arī vēljoprojām neesmu tikusi līdz mājām. Laikam arī šī nedēļa nebūs izņēmums. Tas pat nav domāts speciāli, tā ir kkāda sakritība nedēļu no nedēļas. Lai arī kā.. 6dien cienīgi svinējām ģirta dzimšanas dienu. Kur mūsu viesistabā satilpinājām padsmit viesus, un kā pēc tam ar Solvitu spriedām- kkas nebija riktīgi. Visi bijām baigi kūtri. Elvijs esot bijis baigi kluss. Negvelza nekādas muļķības. nu, bet pieļaujam, ka pie vainas drošvine tas, ka hokejs pa tv gāja. Mīļā miera labad šāds risinājums pēc strīdiem būs jāiegaumē.
Tad vakarā gribējās izrauties no mājas un vakaru pavadīju Zandas kompānijā. Es atcerējos tos sniega priekus .lol. bet man sanāca smuks zīmējums vai ne tā? <3

Un pēc kārtējā izlēciena no manas puses tieši pretī valdošajai varai, kā es drīkstu dēvēt Solvitu, es jau domāju, ka man vāks būs. Bet nē. Tā vietā, lai, pat pēc manām domām, mani kārtīgi nolamātu un izdomātu vēl kko sliktāku, mēs aizbraucām uz Akropoli. Es tik tiešām nesaprotu kā es spēju izpelnīties tik labu attieksmi?

Skolas kavēšanas dēļ laikam būs parādi, bet pagaidām man ir absolūti vienalga.

Tāda aizdoma, ka mans ieraksts diezgan pamatīgi sucks. pardon par to.


''Kas ir? ''
-'' es tikai pārliecinājos, ka tu esi daiļa ''
''nu nejau šitādā paskatā''
-'' nē, tu esi līmenī ''

[ :D :D ] drudža murgi.


Paldies, ka izlasījāt :] xoxo

otrdiena, 2011. gada 18. janvāris

Ir pagājis laiks kopš es te iespiedu savus pēdējos notikumus. īstenībā jāsāk domāt, cik personisks vai nepersonisks šis blogs ir, jo galu galā, neko īpašu es šeit nerakstu un es vispār to daru reti. Lai ar kā, es centīšos laboties.. (:

Ir sācies jauns skolas cēliens un ticiet vai ne, mums ar katru nedēļu klāt nāk pa skolniekam. :D Mēs ļoti mīļi un iecietīgi pieņemam Mariku un Dagni.

Pēdējā laikā es briesmīgi daudz domāju par visādām lietām. Un tas man kretinē.
Ir spriedelēts par to, ko darīt nākotnē, ko Es vispār GRIBU darīt.. aijh. un kā jau šodien teicu: 'mani pārņem nožēla, ka es aizgāju uz valodām. aij, aij,aij. Bet varbūt šis atkal kāds mirkļa vājums, nezinu.. Vajadzēja klausīt mammu un vēl dažus gudrus ļautiņus.

Es tā gaidu vasaru. Es gaidu sauli un siltu laiku, un garus, saulainus vakarus. un vēl šogad vajadzētu uztaisīt kārtējo basktebola ''spēli''. Kur galenais mērķis ir smieties un gūt jautrību. Elīze vēl šodien pateica: '' Man tā pietrūkst to mūsu jautrības brīžu'' un es atcerējos krievu valodas kādreiz ar Elīzi un Nilu. :D OMG. ak, jā, tie bija laiki. ''klau, Nil, kas bija bīstamājās mājsaimniecēs vakar? '' :D Un ANONĪMIE AKOHOLIĶI. Jā, arī brauciens uz ''Lāses kausu'' bija krimināli smieklīgs.

šo 2 gadu laikā, kopš es te rakstu, tik daudz, kas ir mainījies. Ir interesanti skatīties kā mēs augam un pilnveidojamies. Grūti aptvert, ka šī klase un mīļie cilvēki ap tevi pēc 2 gadiem jau būs tava pagātne. Katram savs ceļš ejams. Gāš. ziniet, mans ieraksts pārtop sentimentālā pļurrā.


Un vēl es esmu sapratusi, ka mans pašvērtējums ir briesmīgi krities. huh. Man tik ļoti prasās atzinīgus vārdus. Jā, vabūt tas bija mājiens.. :D bet līdz ar visu, ko es šajā ierakstā gribēju pateikt, ka....... man ir jāiet prom un jālasa ''vilkaču mantiniece'' .


Ir Labi joki un ir Meiteņu joki.