svētdiena, 2011. gada 13. marts

it will never be enough


Šīs dienas nebeidz būt burvelīgas. Kur nu vēl šī. Šodien tik tiešām BEIDZOt es sajutu to sasodīto pavasaru sajūtu, kuru tik ilgi gaidīju, un kuru redzēju bildēs over and over again. Šodien vienkārši visu laiku ārdos pa lauku. Vēl nedaudz lielāku sausumu un tad jau varēs skriet un ēst vairāk uz tā rēķina. Jā, pēdējā laikā čuķ nolieku robežas savai rīšanai. nu jau nedēļa būs riņķī, bet izskatās, ka man tas par labu nenāk. vienīgais, ko es izdaru- pabojāju kuņģi, iztukšoju savu enerģiju, jo par spīti visam, pēdējās dienās man vienkārši gribas gulēt, un tagad es vairs nespēju neko ieēst,ja arī baigi gribās. Tgd būšu izēdusi jogurtu. :D eh, nogrēkojos. Bet nu, man vajadzēja. :D Labi, beidzu runāt par ēšanu.

arvienvārdsakot, pavasaris drīz būs pavisam atnācis un, kā jau es domāju, arī mana vēlme kaut ko darīt pieaugs. jā, tieši tā.

Vēl nedēļa līdz brīvlaikam. Kaut kas ir jāuzbliež. bet tikai pēc tam, kad es aizbraukšu pie ārsta. :D bāc. Ja mani vispār palaidīs mājās.. njā.

Līdz ar vakardienas vakaru es apņēmos, ka nedramatizēšu savu dzīvi.

Un man nav ne mazākās vēlmes ar kādu dzīvot naidā. Ne jau tagad.

Ar siltiem un saulainiem sveicieniem es šo ierakstu beigšu.
Bučas zaķīši! :] xoxo

Nav komentāru: