Ir pagājis laiks kopš es te iespiedu savus pēdējos notikumus. īstenībā jāsāk domāt, cik personisks vai nepersonisks šis blogs ir, jo galu galā, neko īpašu es šeit nerakstu un es vispār to daru reti. Lai ar kā, es centīšos laboties.. (:

Ir sācies jauns skolas cēliens un ticiet vai ne, mums ar katru nedēļu klāt nāk pa skolniekam. :D Mēs ļoti mīļi un iecietīgi pieņemam Mariku un Dagni.

Pēdējā laikā es briesmīgi daudz domāju par visādām lietām. Un tas man kretinē.
Ir spriedelēts par to, ko darīt nākotnē, ko Es vispār GRIBU darīt.. aijh. un kā jau šodien teicu: 'mani pārņem nožēla, ka es aizgāju uz valodām. aij, aij,aij. Bet varbūt šis atkal kāds mirkļa vājums, nezinu.. Vajadzēja klausīt mammu un vēl dažus gudrus ļautiņus.

Es tā gaidu vasaru. Es gaidu sauli un siltu laiku, un garus, saulainus vakarus. un vēl šogad vajadzētu uztaisīt kārtējo basktebola ''spēli''. Kur galenais mērķis ir smieties un gūt jautrību. Elīze vēl šodien pateica: '' Man tā pietrūkst to mūsu jautrības brīžu'' un es atcerējos krievu valodas kādreiz ar Elīzi un Nilu. :D OMG. ak, jā, tie bija laiki. ''klau, Nil, kas bija bīstamājās mājsaimniecēs vakar? '' :D Un ANONĪMIE AKOHOLIĶI. Jā, arī brauciens uz ''Lāses kausu'' bija krimināli smieklīgs.

šo 2 gadu laikā, kopš es te rakstu, tik daudz, kas ir mainījies. Ir interesanti skatīties kā mēs augam un pilnveidojamies. Grūti aptvert, ka šī klase un mīļie cilvēki ap tevi pēc 2 gadiem jau būs tava pagātne. Katram savs ceļš ejams. Gāš. ziniet, mans ieraksts pārtop sentimentālā pļurrā.


Un vēl es esmu sapratusi, ka mans pašvērtējums ir briesmīgi krities. huh. Man tik ļoti prasās atzinīgus vārdus. Jā, vabūt tas bija mājiens.. :D bet līdz ar visu, ko es šajā ierakstā gribēju pateikt, ka....... man ir jāiet prom un jālasa ''vilkaču mantiniece'' .


Ir Labi joki un ir Meiteņu joki.