Pirmām kārtām- sveik, labdien! :)
Aiz loga ir vasara, brīvlaiks un jautrība. cik jauki, ne tā? Zinu, neesmu rakstījusi ļoti, ļoti sen. Pa šo laiku [2mēneši.rar] ir noticis ļoti daudz kas. Varbūt Jums tas nešķistu nekas īpašs, bet man.. šie notikumi veido ikdienu- tādu, ka gribas no rīta celties ar smaidu sejā un pilnā nopietnībā traukties pretī visam. Respektīvi, gan jau jūs zināt to sajūtu, kad Tu atver acis un Tev gribas smaidīt, Tu redzi jēgu ikdienai..Nu ja, spriediet loģiski, kas ir šīs sajūtas cēlonis. esmu pārliecināta, ka uzminēsiet to visu pareizi. :)
Pirmais mēnesis ir aizskrējis makten žiperīgi. Smags darbs laukos, maz atpūtas, bet jautrība. Diezgan daudz. Man ir burvīga māsa un lielisks Ģirts. :D tas izsaka visu. Tik tiešām ''dzīvie kadri'' .
Un jā, pirmo reizi mūžā es esmu brūna. Un, ja reiz notiek šitādi brīnumi, tad nu lūgtum, ES beidzot esmu iemācījusies kaut cik peldēt. Mani nenovērtējamie sasniegumi.
Tā nu es maziem solīšiem čāpinu sava absolūtā progresa virsotnes virzienā.
Ja runā par tādām sentimentālām lietām tad jā, esmu arī piedzīvojusi emocionālus kritumus, kuri ir pielīdzināmi tikpat lieliem pozitīvo emociju kāpumiem. Dzīvē vajag kontrastus, vajag kustību, un tāda man ir, tas pagaidām ir galvenais. ( a.k.a. visnotaļ slavenā Annas mācība par stāvošā ūdens likumu)Es saprotu, cik ļoti man ir paveicies ar vecākiem un cik foršs ir tētis. Kurš gan vēl mēģinātu pielīst tik tuvu HESam un atrasties starp slūžām, ja ne mēs ar tēti? Laikam jau neviens. Tieši to es viņā mīlu visvairāk. To jaunības trakumu, ja tā var teikt. Tas izsaka visu par viņu. Tādu cilvēku nevar nemīlēt. Un tieši tā es izprotu mammu un laimīgus 30 gadus laulībā.
Priecē arī tas, ka būs, kur mācīties. Būs tā pati klase, tie paši tūristi. Absolūtie klases kadri Reinis un Nils. Un jā, pat Dagnis. Lai arī, cik ļoti viņš spēj gruzīt... Nu neviens cits to izdarīt nevar :D Un vispār, ja viss pajuktu man mūsu klases pietrūktu. Ak, jā. No gandrīz katra pa druskai vienmēr paliks atmiņās.
Bet kamēr mēs vēl dzīvosim pelēkajā ēkā 2 gadus cepuri kuldami, citi aizripo prom. un te jau sākas nostaļģija. un tāda kopīgā, kas vienkārši ir uzjautrinoši, bet tanī pat laikā skumji. Bet tāda ir dzīve. Mēs atrodamies nepārtrauktā notikumu virknē. Manā gadījumā- bez loģikas normām. Un attieksme- nav ko ķert kreņķi par to, ko tāpat vairs mainīt nevari. Life goes on. that's it. ;]
Un Anete, dūdiņa, ir vienkārši osom cilvēks. Man patīk, ka ar viņu var izrunāties tā forši, no sirds. Paldies par to jauko pēcpusdienu :) Man bija visnotaļ ekstrēms brauciens mājās, bet tas bija tā vērts. :D See you soon ;**
Paldies, ja šo penteri izlasījāt. Veltu jums to visiem, bet it īpaši Anetītei :] Ceru, ka nevīlies.
Skatos laikam uz priekšu, izdzīvoju dienu no dienas un ceru, ka šī būs vislabākā vasara līdz šim.
