svētdiena, 2011. gada 25. decembris

Hei, Romeo, kur tava Džuljeta?

Esmu noskaņojusies pēdējam ierakstam šajā gadā.
Un jau atkal rakstiņš top un fonā skan viena no manām favorītdiesmām [The Naked and Famous-Young Blood). Tā dziesma vienkārši spēj novest līdz laimes asarām, dīvainām skudriņām un dzīves īsam atspoguļojumam, vismaz man.

šo gadu var aprakstīt tikai un vienīgi ar vārdu trakums . Ak jel.. Jau no gada pirmajām dienām šis viss smaržot smaržoja un alka pēc pārmaiņām. Un tās arī sasniedzu. Ne visas, protams, bet, ja atskatās.. tad JĀ, es esmu mainījusies par kādiem 180 grādiem, tiešām, gan tādos virzienos par kuriem es priecājos, gan tādos par kuriem gluži nelepojos. Esmu satikusi cilvēkus un tos pazaudējusi. Esmu gaidījusi un aizgājusi. Esmu smējusies un gaužām raudājusi. Tā emociju kombinācija ir nenotverama, bet tanī pat laikā sajūtama. Un varbūt es tajā pavadu pārāk daudz laika, tā taču ir pagātne, ko tur vairs meklēt? Bet patīkami atcerēties gan tos ziemas vakarus (lai gan nē, tomēr nepatīk gan), gan pavasara trakumu, gan vasaras saules pielietās dienas un arī rudens veldzi. Islande, jauni draugi, lieliskas emocijas. To ne par kādu naudu nenopirksi, tas gan. Es apsolu, ka vēlreiz tur atgriezīšos un iesaku arī Jums kādreiz, kad ceļš jūs ved uz kādu patālāku nostūri, aizbrauciet tur. nenožēlosiet :) Ir jauki sasniegt savu sapņu zemi. es nevīlos (:

Tik daudziem es vēlētos teikt paldies par šā gada jaukajiem notikumiem, bet ko nu tur.. Tas būtu ļoti sentimentāli. pat pārāk.

Ir daudzas lietas, kuras es nožēloju un vēlos kaut nebūtu darījusi. savas atkārtotās kļūdas, savas darbības, savus izteicienus un izlecienus, bet kā jebkurš es esmu pelnījusi jaunu sākumu. Jā, līdz ar jaunu gadu jau nesāksies viss no nulles, bet tomēr, iekšēji tas kaut kā palīdz aizmirst veco un atstāt to pagātnē. Esmu pelnījusi savas kļūdas vērst uz labu, esmu pelnījusi, lai man piedod, lai mani ciena un uztver nopietni. un tas viss būs. Tā ir mana apņemšanās.
Tiksimies 2012.




Laimīgu Jauno gadu, lasītāji!!! :)

Nav komentāru: