otrdiena, 2010. gada 2. februāris

viss.


cik feini, ka mūsu teicieni sāk palikt populāri :D :] šodiena, vakardiena, un varbūt pat rītdiena. šodien mani pārņēma šausmīgs izmisuma vilnis. es nezinu. un vienkāršāk pat teikt- es nevaru. Lai gan varu derēt, ka neviens to nav pat pamanījis izņemot 3? cilvēkus? ;DD bet jāpriecājas par to, ka ir šie cilvēki, kas uzmet man ik pa laikam aci, tāpat vien, varbūt pieraduma vai nejaušības pēc, bet kā man labpatīk domāt- aiz intereses un kaut mazītiņas rūpju sajūtas. Es ceru, ka es kādam esmu vajadzīga tikpat ļoti, cik jūs esat vajadzīgi man. Es cerēju, ka šitais ne-smaida vilnis mani neskars, bet ātri vai vēlu krīt arī pēdējie. Ir patiesībā tik daudz kā, ko es šeit nevaru vai negribu rakstīt. es nezinu. stāstot viss notiek raitāk. Drošvien šitais tgd izklausās pēc murga. MAns ieraksts lkm sanāks tāds pagarš, piedodoiet par to.

Šodiena. no rīta varēju pagulēt ilgāk, jo jau vakar vakarā biju izdomājusi, ka uz latviešu valodu un ķīmiju nebūšu. Uz latviešu valodu- tāpēc, ka netīk, un uz ķīmiju- tāpēc, ka bija jāiet pie zobārtsa. Jā, man plombe vakar vakarā izkrita.. aij, nu interesanti. ēst neko nevarēju, bet mājiniekiem bija interesanti, kad mēģināju ēst. Jā, šovs bija garantēts. Tā nu es nebiju uz ķīmiju. piedod, renāt, ka nebiju, un paldies, ka pierakstīji manu vārdu :) ;*

Pēc pusdienām viss iznāca uz āru tā, ka apstādināt nevar. uz ģeogrāfiju gāju tā, itkā neko apkārt neredzētu. un elīze trāpija neīsto brīdi. es gribēju sēdēt ar viņu, bet nu labi, kas bijis bijis. Cik nevērta esmu bijusi, tik nevērta palikšu.
šodien es sapratu, ka viens cilvēks, nu labi, ko es te caur puķēm laižu, renāte- viens no cilvēkiem, nu var teikt galvenais cilvēks, kas liek man smaidīt vrb vsp nākamgad te nebūs. Tajā brīdī man pazuda bišk pamats zem kājām. Nebūtu tu tik čoina, būtu vieglāk, bet es tevi pilnībā saprotu. Es darītu tāpat. :) ..Jā, es lkm tgd izklausos egoistiska. piedodiet.

Un es vnk nevaru noticēt, kur izplān prieks un draudzība starp cilvēkiem. Tas ir viss ko teikt, man ;sobrīd par šo. nē, vsp varētu būt vairāk, bet ko nu tur.. Tas ir tik vienkārši.. bet nu jā, ja apkārt vēl ir 101 jauks cilvēks, kas gan esmu es tev. un galu galā, kas tad tgd esi tu man? :? man ir apnicis dot un raizēties par tevi. un saņemt atpakaļ to visu rakstiski, ņemot vērā, ka idienā, skolā, nav no miņas no tā ko tu raksti. Nekā nav. Es dzīvoju savu dzīvi. Un es tieku tam cauri. Es tikai ceru, ka tev ies labi. neko citu es uz šo momentu nevaru teikt. Ne jau es esmu tava problēma, bet viņš. man ir tiešām žēl, ka manis trūkumu tu nejūti.

Pieodiet, ka tas ieraksts sanāca garš un vrb neinteresants. man vnk tas viss bija kkur jāizliek. Ja jūs šito izlasījāt, tad jūs esat pacietīgi. Lai jums jauka un saulaina rītdiena! atā!

3 komentāri:

Laura teica...

jā, zinu, ka pēdējā daļa par mani, beet - es jau tev to pašu varētu jautāt, saulīt.. tā ir, nejau tikai es skolā īpaši nerunājos ar Tevi, arī tu ar mani nerunājies, tā kā.. tas viss ir abpusēji. tā teikt, "attieksme veido attieksmi". un es tev neprasu sevi žēlot, nevajag man to. vienīgā atšķirība starp mūsu izdarībām ir tā, ka es tev uzbāzos ar savām problēmām, ko pēdējā laikā nedaru. ja tev riebjas, ka es to visu rakstu savā blogā, tad nelasi to, tā vienkārši. ja tu to uztver personiski. un, piedod, bet mani vienu tu nevari vainot tajā, ka nekontaktējos ar tevi skolā, tu dari pilnīgi tāpat, un es tev neko nepārmetu tagad, zinu, ka pati arī esmu pie vainas, zinu, ka esmu zaudējusi labu, jauku cilvēku, bet es Tevi jebkurā gadījumā neaizmirsīšu, nekad. Jo nedomā, ka Tu man nekas neesi. Un man prieks, ka Tev ir cilvēki, kuriem tu interesē, kuri Tevi spēj iepriecināt, tiešām! Piedod, ka es to neprotu. Piedod. Un nedomā, ka vēl kādreiz tev uzbāzīšos ar savām problēmām. :)

Anonīms teica...

varbūt es tomēr palikšu, bet to jau tad redzēs :)) :]]
dvj turies mazā, foršā čikita :* ;D :))
spēks ir olās ;D
viss būs oki doki (y) ;)
jessā 8)

Zanda teica...

murrr. :D XD