pateicu mammai, ka šodien negājām uz krīženi. ;D bija nikna bišķiņ, bet sapratu, ka kkur sirds dziļumos viņa mani saprata. bet nu mašai ar bišk jāsparot, ka tas, ka viņa ir učene nenozīmē, ka viņa var visu darīt kā viņa grib. normāli pasēdējām visi gaitenī ;D Kristaps šarādes rādīja. Arī labi :D Ar aneti par kko runājām, par kko smējāmies, bet neatceros, bet labi ar viņu papļāpāt, kad tas kādu laiku nav darīts ;D
Rīt atkal pirmais sports. dēm, kā man netīkas neko darīt, bet nu- kas jādara, jādara. TUrās! :]