svētdiena, 2010. gada 21. februāris

olimpiāde


.. ar cerības staru sirdī un galvā es šorīt, pecīzi, plkst. 2.29 cēlos, jo es NEBIJU zaudējusi ticību, ka varbūt tomēr viņi to izdarīs, viņi uzvarēs..
Es vēljoprojām īsti nesaprotu, kas notiek.. ''viņi nav gatavi.'' šis Znaroka teikums satricināja mani. Jā, jāpiekrīt, ka zēni līdz ar galiem tikai astotniekā KHL, līdz ar galiem tika playoff-os. Vienīgie vārdi, kurus spēles laikā mēs dzirdam ir Rēdlihs un Dārziņš, un protams, Masaļskis. Edgaru visbiežāk, protams. Sajūta it kā šī spēle notiek uz vieniem vārtiem. Tas viss notiek uz Edgara meistarību. uz veiklību. uz VIŅA pieredzes. Un šis ir piemērs, ka nevienmēr trīz burti- NHL raksturo meistarību. Es tagad nenopeļu pārējos mūsu izlases spēlētājus, bet jāatzīst, ja nebūtu Edgara, mēs būtu vēl lielākās ziepēs nekā esam jau tagad. Man ir prieks par Jums vienlaga. Ja man nebūtu- es neceltos no rīta un ar asarām acīs neplaudētu par katriem, pareizāk sakot diviem, gūtajiem vārtiem. Arī tas ir labi. Pat ļoti. Man tikai nepatīk, ka jums neveicas.. ;(
bet tagad pie pozitīvā. :] nenormāli lielais apsveiciens brāļiem Šiciem un, protams brāļiem Dukuriem. Par Martina sudraba medaļu ir liels prieks, jā, varbūt ir neliela rūgtuma garšā, taču, skatieties patiesībai acīs- viņš ir malacis ar to, ka viņš saņēma šo medaļu. Un tā jau galu galā ir viņa medaļa, nevis Latvijas. sports Latvijā- tā nav prioritāte. Tomass arī ir malacis. Tas ir superīgi, ka pirmajā pieciniekā ir 2 mūsējie. :) Jūs visi esat supermalači! :)
Galu galā turam īkšķus par mūsējiem. visu viņiem to labāko. Jūs rullejat, un esat mūsu zelts. Turās*!`

Nav komentāru: